aDāv.dz.88,4. 130,1.
bDāv.dz.42,8.
cDāv.dz.5,8. 31,23. Jes.33,11.
dDāv.dz.69,2. Jer.4,10.
eDāv.dz.18,8. 103,4. 139,15.
f1Ķēn.8,30.
gDāv.dz.31,7. 144,2.
hDāv.dz.3,9. 50,14. 68,21. 74,12.
iDāv.dz.33,9.
Jonah 2
Jonas lūgšana un izglābšana.
1Un Jona pielūdza To Kungu, savu Dievu, no zivs vēdera 2Un sacīja: es piesaucu To Kungu savās bēdās, un Viņš man atbildēja, es kliedzu no elles vēdera, un Tu klausīji manu balsi. a 3Tu mani nometi dziļumā, jūras apakšā, un ūdens mani apstāja, visi Tavi plūdi un Tavi viļņi gāja pār mani pāri. b 4Tad es sacīju: es esmu atmests no Tavām acīm, tomēr es atkal skatīšu Tavu svēto namu. c 5Ūdens mani apstāja līdz pašai dvēselei, dziļumi mani apkampa, ašķi apsedza manu galvu. d 6Es nogrimu pie kalnu pamatiem, zeme savas durvis pār mani bija aizdarījusi mūžīgi, bet Tu manu dzīvību esi izvedis no posta, Kungs, mans Dievs. e 7Kad mana dvēsele iekš manis izsamisējās, tad es pieminēju To Kungu, un mana lūgšana nāca pie Tevis Tavā svētā namā. f 8Kas turas pie viltīgas nelietības tie zaudē savu žēlastību. g 9Bet es Tev upurēšu ar pateicības balsi; ko esmu solījis, to es maksāšu. Pie Tā Kunga ir pestīšana. h 10Un Tas Kungs runāja uz to zivi, un tā izvēma Jonu malā. i
Copyright information for
LvGluck8